Viesi no Latvija

Anima

Saulkrastu jauktais koris ANIMA

Saulkrastu jauktais koris ANIMA dibināts 2001. gada novembrī un jau piecpadsmit gadu dziesmā vieno vairāk kā 30 domubiedrus. ANIMAS vadoņi ir diriģenti Laura Leontjeva un Kārlis Rūtentāls, kā arī vokālā pedagoģe Elīna Šmukste.

Šo gadu laikā ANIMA ir kļuvusi par nozīmīgu Saulkrastu novada un Rīgas rajona kultūras dzīves sastāvdaļu. Dažāda mēroga Latvijas koru skatēs ir iegūti augsti vērtējumi, ilgstoši ierindojot kori ANIMA Latvijas labāko 20 koru elitē. Kā izcilu kora ANIMA pēdējo gadu sasniegumu uzskatām 2011.gadā iegūto 3.vietu prestižajā E.Grīga 4.starptautiskajā koru festivālā Bergenā, Norvēģijā un iegūto sudraba medaļu Pasaules koru olimpiādes Čempionu līgā, 2014.gada jūlijā.

Koris savu darbību ir apliecinājis ar vērienīgiem koncertuzvedumiem, kā, piemēram, Uģa Brikmaņa režijā veidotais uzvedums „Saules krastos” 2014.gada novembrī ar Sonoras Vaices, Laimas Jansones, Julgī Staltes u.c. mākslinieku piedalīšanos.


Laura

Laura Leontjeva

Laura Leontjeva ir Saulkrastu jauktā kora ANIMA diriģente kopš 2007. gada.

Vokālās grupas Latvian Voices un vokālinstrumentālā ansambļa Neaizmirstulītes soliste. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā ieguvusi maģistra grādu diriģēšanā, doc. Andra Veismaņa klasē. Kad sakrājas pārāk daudz spilgtu emociju, Laura raksta dziesmas un velta tās saviem dziedošajiem kolektīviem.


Janis

Jānis Purviņš

Horeogrāfs, deju pedagogs un režisors, dzimis 1971.gada 4.jūnijā Rīgā.

Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris (2014.)

Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku virsvadītājs (1998., 2003., 2008., 2013.) un mākslinieciskais vadītājs (2003., 2008., 2013.).

Latvijas Skolu jaunatnes Dziesmu un Deju svētku virsvadītājs (2000., 2005., 2010., 2015.) un mākslinieciskais vadītājs (2005.).

Vispārējo Igaunijas Dziesmu un Deju svētku virsvadītājs (Tallina, 2004.).

Beidzis J. Vītola Mūzikas Akadēmijas Horeogrāfijas nodaļu (1993.), Rīgas Pedagoģijas un izglītības augstskolā aizstāvējis maģistra grādu pedagoģijā (2000.). 2006. gadā Latvijas Kultūras akadēmijā ieguvis Humanitāro zinātņu maģistra grādu mākslās.

Pirmā pieredze deju kolektīvu vadīšanā iegūta, mācot dejot savus skolas biedrus Rīgas Angļu ģimnāzijā (1987–1990). Dejot sācis TDA „Uguntiņa” un pēc tam TDA „Līgo”. Būdams jau Valsts deju ansambļa „Daile” solists (1991–1997), uzņemas TDA „Lelde” māksliniecisko vadību (1990–1993). Bijis TDA «Jaunība» pedagogs (1993–1995), ir „Līgo” vidējās paaudzes deju kolektīva vadītājs (kopš 1994.) un no 1995. gada – arī TDA „Līgo” mākslinieciskais vadītājs..

Vadījis meistarklases Latvijā, Baltkrievijā, Brazīlijā, Francijā, Kanādā, Meksikā un Zviedrijā. Ir 84 publikācijas, gan mācību metodiskie materiāli, gan zinātniski pētnieciskie darbi. Jaunrades deju konkursā Latvijā iegūtas septiņas I vietas, trīs II vietas, septiņpadsmit III vietas, desmit veicināšanas prēmijas un trīs skatītāju balvas, bērnu jaundeju konkursā iegūtas divas I vietas, divas II vietas un viena III vieta, savukārt 12.Vispārējo latviešu Dziesmu svētku Jaundeju konkursā Indianapolē (ASV) iegūta I un III vieta.


Ligo

Tautas deju ansamblis „Līgo”

Dziesmu un Deju svētku Lielās Balvas ieguvējs, Latvijas Republikas Kultūras ministrijas prēmijas laureāts, Starptautisko konkursu laureāts ASV, Moldovā, Spānijā, Maltā un Malaizijā un Grand Prix ieguvējs Krievijā – Tautas deju ansamblis „Līgo” savu pirmo koncertu sniedza 1945.gada vasaras saulgriežos Viestura dārzā.

No tautisko deju pulciņa esam izauguši par deju ansambli. Šobrīd Tautas deju ansambļa «Līgo» trijos pieaugušos sastāvos dejo 130 cilvēki, savukārt «Līgo» bērnu studijas desmit grupās dejo 250 bērni no divu gadu vecuma līdz pat 9.klases skolēniem.

TDA „Līgo” ir vadījušas spilgtas personības latviešu dejas vēsturē - Arvīds Donass (1945.–1947.), Zenta Bolohina (1947.–1950.), Zinaīda Sama (1950.–1960.), Uldis Heinsoo (1960.–1971.), Jānis Upītis (1971.–1995.) un kopš 1995.gada - Jānis Purviņš.

TDA «Līgo» ir kļuvis par savdabīgu radošo laboratoriju – pastāvīgi tiek iestudētas latviešu jaundejas, horeogrāfiski uzvedumi un programmas. Jaunrades darba panākumi atzīti visas valsts mērogā – «Līgo» ir vairākkārtējs Jaunrades deju konkursu laureāts.

Vienlaikus ar jaunrades darbu un meistarības pilnveidošanu, ansamblis un tā vadītājs cenšas veicināt arī tautas tērpu tradīciju kopšanu. Pašreiz „Līgo” tautas tērpu kolekcijā ir 34 Latvijas dažādu novadu tautas tērpu. 2013. gadā XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētkos, ansamblis saņem Lielo Balvu par tautas tērpu kolekcijas veidošanu vairāku gadu garumā un Dienvidlatgales ikdienas tautas tērpiem.

Pēdējo 10 gadu laikā Līgo dejotāji ir izdejojuši 226 dažādas latviešu dejas 443 koncertos Latvijā un ārpus tās robežām.